Kur startēt? Izvēlies pilsētu!
Protams, Orientēšanās naktī liela daļa izvēlas piedalīties savai dzīvesvietai tuvākajā vietā. Bet Orientēšanās nakts ir lieliska iespēja ne tikai vēl vairāk iepazīt dzimto novadu, bet arī doties neaizmirstamos piedzīvojumus citviet Latvijā, kur, iespējams, vēl līdz šim neesat bijuši. Unikāli dabas objekti, neparasti pieminekļi vai vienkārši aizraujoša distance – lūk, apraksts, kas Jūs sagaidīs katrā no Orientēšanās nakts norises vietām. Iespējams, ka kāda no tām Jūs uzrunās īpaši un palīdzēs izvēlēties!
Protams, Orientēšanās naktī liela daļa izvēlas piedalīties savai dzīvesvietai tuvākajā vietā. Bet Orientēšanās nakts ir lieliska iespēja ne tikai vēl vairāk iepazīt dzimto novadu, bet arī doties neaizmirstamos piedzīvojumus citviet Latvijā, kur, iespējams, vēl līdz šim neesat bijuši. Unikāli dabas objekti, neparasti pieminekļi vai vienkārši aizraujoša distance – lūk, apraksts, kas Jūs sagaidīs katrā no Orientēšanās nakts norises vietām. Iespējams, ka kāda no tām Jūs uzrunās īpaši un palīdzēs izvēlēties!
Pēc Siguldas dziļajām gravām šogad Orientēšanās nakts Siguldas novadā pārceļas uz Inčukalna mežiem ar pilnīgi citu reljefu un pamatni – smiltīm. Tās būs visur un pavadīs jūs ceļā – gan smilšainajās stigās un smilšu klajumos, gan arī Inčukalna ielās, ķerot Jūrmalas kūrorta ielu sajūtu, kur starp mājās aug staltas priedes. Tāpat būt iespēja paviesoties bēdīgi slaveno Gudronu dīķu apgabalā, un no malas redzēt, kā ir izdevies sakopt vidi, lai par pagātnes nodarījumiem ne nojaust. Vai es teicu, ka būs smiltis? Varbūt tad pa taisno būs ātrāk, kur zem kājām virši un mētrāji! Tik skaties, ka neattopies kādā dūkstājā vai grāvī – var būt arī slapji. Būs kur izskrieties un būs kur iestigt!


Izskrieties pārsvarā tikai un vienīgi pa mežu, iespēja šķērsot Lielo Juglu pa trim dažādiem
tiltiem, un kur nu vēl kontrolpunkts ar tik savdabīgu nosaukumu leģendā kā „Aivara riepu
servisa vārti”! Zaķumuižas distancē būs sastopami vairāki ievērojami objekti, piemēram,
Zaķumuižas zaķis – tas uzstādīts 2017. gadā uzreiz pēc Lieldienām. Idejas autors ir
Zaķumuižas iedzīvotājs Valdis Šīrants. Viņa ideja tika sadzirdēta un atbalstīta Ropažu novada
pašvaldībā, bet ideju attīstījuši mākslinieki un to realizējis uzņēmums, nestandarta un
standarta reklāmas projektu ražotne “Yes We Can”, kas darbojas tepat, Zaķumuižas
apkārtnē. Viens no kontrolpunktiem atradīsies pie Nāgelmuižas dižozola, tā apkārtmērs ir
6,44 m, un tas ir viens no vecākajiem un resnākajiem kokiem Ropažu novadā. Turklāt pie
Nāgelmuižas noslēdzies pirmais lidojums ar gaisa balonu Latvijā! Latvijā pirmo reizi cilvēka
lidojums ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā notika 1804. gadā, kad flāmu aeronauts Etjēns
Gaspārs Robērs (Robertsons), tikai 21 gadu pēc pirmā aerostata pacelšanās Francijā, devās
lidojumā no Citadeles Rīgā un piezemējās Ropažu novadā. Robertsona aerostats bija sarkanā
krāsā, lodveida, ar gondolu un izpletni aprīkots, un kā pats gaisa kuģotājs savā atskaitē
rakstīja: „Tā kā zem manām kājām atradās tikai milzu meži, tad, tuvojoties zemei, brīdi
lidinājos virs kokiem, lai varētu izmantot pirmo pamanāmo klajumu. Rezultātā es ar savu
trauslo kuģīti nolaidos kādā mežu cieši ieskautā vietā, lauciņā, kas tikko divkārt pārsniedza
balona caurmēru. Bez pārliekām pūlēm un uzmanības es laimīgi paglābos no visiem mani
apdraudošajiem iesmiem – eglēm, kas šķita nākam ārā no zemes, lai neļautu man nosēsties.
Pirmoreiz es lietoju manu enkuru, ar ko gondolu piesien pie zemes, un varēju iztikt bez citu palīdzības. Zemē nolaidos pie Nāgelmuižas [Nagelshof], kas pieder Ropažiem [Rodenpois], uz
mazas pļavas netālu no upītes Krewe uppe, 20 verstis no Rīgas.”

tiltiem, un kur nu vēl kontrolpunkts ar tik savdabīgu nosaukumu leģendā kā „Aivara riepu
servisa vārti”! Zaķumuižas distancē būs sastopami vairāki ievērojami objekti, piemēram,
Zaķumuižas zaķis – tas uzstādīts 2017. gadā uzreiz pēc Lieldienām. Idejas autors ir
Zaķumuižas iedzīvotājs Valdis Šīrants. Viņa ideja tika sadzirdēta un atbalstīta Ropažu novada
pašvaldībā, bet ideju attīstījuši mākslinieki un to realizējis uzņēmums, nestandarta un
standarta reklāmas projektu ražotne “Yes We Can”, kas darbojas tepat, Zaķumuižas
apkārtnē. Viens no kontrolpunktiem atradīsies pie Nāgelmuižas dižozola, tā apkārtmērs ir
6,44 m, un tas ir viens no vecākajiem un resnākajiem kokiem Ropažu novadā. Turklāt pie
Nāgelmuižas noslēdzies pirmais lidojums ar gaisa balonu Latvijā! Latvijā pirmo reizi cilvēka
lidojums ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā notika 1804. gadā, kad flāmu aeronauts Etjēns
Gaspārs Robērs (Robertsons), tikai 21 gadu pēc pirmā aerostata pacelšanās Francijā, devās
lidojumā no Citadeles Rīgā un piezemējās Ropažu novadā. Robertsona aerostats bija sarkanā
krāsā, lodveida, ar gondolu un izpletni aprīkots, un kā pats gaisa kuģotājs savā atskaitē
rakstīja: „Tā kā zem manām kājām atradās tikai milzu meži, tad, tuvojoties zemei, brīdi
lidinājos virs kokiem, lai varētu izmantot pirmo pamanāmo klajumu. Rezultātā es ar savu
trauslo kuģīti nolaidos kādā mežu cieši ieskautā vietā, lauciņā, kas tikko divkārt pārsniedza
balona caurmēru. Bez pārliekām pūlēm un uzmanības es laimīgi paglābos no visiem mani
apdraudošajiem iesmiem – eglēm, kas šķita nākam ārā no zemes, lai neļautu man nosēsties.
Pirmoreiz es lietoju manu enkuru, ar ko gondolu piesien pie zemes, un varēju iztikt bez citu palīdzības. Zemē nolaidos pie Nāgelmuižas [Nagelshof], kas pieder Ropažiem [Rodenpois], uz
mazas pļavas netālu no upītes Krewe uppe, 20 verstis no Rīgas.”

Gaujas abos krastos aizraujošiem kontrolpunktiem bagāta solās būt Orientēšanās nakts
Valmierā. Var aizčāpot līdz Valmiermuižas kungu mājai un kur no Valmiermuižas pils līdz
mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis. Vai tikt līdz Daliņa stadionam, kas nosaukts
soļotāja, vairākkārtēja pasaules rekordista un 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba
medaļas ieguvēja Jāna Daliņa vārdā. Viņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko
izcīnīja kāds Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga. Vai arī iziet cauri Putriņu
mežam. Un tas vēl nav viss! Spēcīgākie varēs mēģināt iziet Buļļu kalna strauta un Gaujas
vecupju mežus, uzrausties pa Baiļu slēpošanas trases stāvo nogāzi!

Valmierā. Var aizčāpot līdz Valmiermuižas kungu mājai un kur no Valmiermuižas pils līdz
mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis. Vai tikt līdz Daliņa stadionam, kas nosaukts
soļotāja, vairākkārtēja pasaules rekordista un 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba
medaļas ieguvēja Jāna Daliņa vārdā. Viņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko
izcīnīja kāds Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga. Vai arī iziet cauri Putriņu
mežam. Un tas vēl nav viss! Spēcīgākie varēs mēģināt iziet Buļļu kalna strauta un Gaujas
vecupju mežus, uzrausties pa Baiļu slēpošanas trases stāvo nogāzi!

Uzkāpt Talsu pilskalnā, kur bijis viens no vislabāk nocietinātākajiem un lielākajiem Kursas
pilskalniem, vai Talsu augstākajā paugurā - senā kulta vietā Tiguļu kalnā, vai majestātiskajā
Ķēniņkalnā, kura pakājē slejas Latvijas brīvības cīnītājiem veltītais Kārļa Zemdegas radītais
piemineklis "Koklētājs", vai Krievragkalnā, kur savulaik bijusi pareizticīgo baznīca, taču 1972. gadā uzspridzināta, vai Daģu kalnā, vai Sauleskalnā pie zīmes „Talsi”... Izvēle plaša! Jo Talsu izaicinājums ir šīs pilsētas deviņi pakalni, taču ar to Orientēšanās naktī ir par maz, jo punktus
varēs meklēt arī Talsu pauguraines dabas parka kalnos, lejās un gravās līdz pat
Mundigciemam, pa ceļam piestājot pie Ābelīšu ezera, kura krastā slejas majestātisks
dižozols, vai apmeklējot Vanagkalnu - senu kulta vietu Upurkalnu -, no kura gaišā dienas laikā
var saskatīt Kamparkalnu, bet Orientēšanās naktī, ja paveiksies, būs iespēja pamanīt auļojošu
zirgu baru aplokā. Un, varbūt mēģināt pierādīt kādu teiku? Proti, tā vēsta, ka, ja paspēj
apskriet apkārt Pilskalnam, kamēr baznīcas pulkstenis sit, tad senā pils atkal pacelsies. Tas
gan jādarot pusnaktī uz Jaungadu, bet nu var jau pamēģināt arī Orientēšanās naktī, varbūt
izdodas!

pilskalniem, vai Talsu augstākajā paugurā - senā kulta vietā Tiguļu kalnā, vai majestātiskajā
Ķēniņkalnā, kura pakājē slejas Latvijas brīvības cīnītājiem veltītais Kārļa Zemdegas radītais
piemineklis "Koklētājs", vai Krievragkalnā, kur savulaik bijusi pareizticīgo baznīca, taču 1972. gadā uzspridzināta, vai Daģu kalnā, vai Sauleskalnā pie zīmes „Talsi”... Izvēle plaša! Jo Talsu izaicinājums ir šīs pilsētas deviņi pakalni, taču ar to Orientēšanās naktī ir par maz, jo punktus
varēs meklēt arī Talsu pauguraines dabas parka kalnos, lejās un gravās līdz pat
Mundigciemam, pa ceļam piestājot pie Ābelīšu ezera, kura krastā slejas majestātisks
dižozols, vai apmeklējot Vanagkalnu - senu kulta vietu Upurkalnu -, no kura gaišā dienas laikā
var saskatīt Kamparkalnu, bet Orientēšanās naktī, ja paveiksies, būs iespēja pamanīt auļojošu
zirgu baru aplokā. Un, varbūt mēģināt pierādīt kādu teiku? Proti, tā vēsta, ka, ja paspēj
apskriet apkārt Pilskalnam, kamēr baznīcas pulkstenis sit, tad senā pils atkal pacelsies. Tas
gan jādarot pusnaktī uz Jaungadu, bet nu var jau pamēģināt arī Orientēšanās naktī, varbūt
izdodas!

Aizraujošu un patiešām interesantiem un neparastiem objektiem piesātinātu Latvijas
orientēšanās nakti piedāvā Smiltene. Tikai te kontrolpunkta meklējumos nāksies uzkāpt
vienā no visiespaidīgākajiem un varenākajiem pilskalniem Latvijā. Cērtenes pilskalna
augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25 metrus. Lai pilskalnu nocietinātu,
tam visapkārt izrakts līdz 12 metrus dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām
fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Dabā joprojām redzamas gan grāvja, gan
aizsargvaļņa, gan senā dambja paliekas, kurš kalpojis arī kā tilts uz ceļa, kas savienojis
Cērtenes un Raunas pilis. Šo iespaidīgo pilskalnu uzskata arī par iespējamo Beverīnas pils
vietu. Bet, ja tas šķitīs par grūtu, tad jūs gaida Priesterkalna virsotne, kas ir daļa no Smiltenes
pilskalna nocietinājuma daļām. Pilskalnu un pārējos teritorijas augstākos punktus –
Priesterkalnu un Dziedinātavu - savienoja zemes aizsargvaļņi ar koka nocietinājumiem, bet
virsotnēs atradās novērošanas torņi. Vai galu galā uzskriet BMX trases starta kalnā! Šeit
savas sportista gaitas aizsākušas mūsu olimpietes Veronika Monika Stūriška, Vineta
Pētersone un citi panākumiem bagāti BMX riteņbraucēji. Bet viens no kontrolpunktiem
atradīsies Stounhendžā – tur esošās drupas patiešām līdzīgas neolīta un bronzas laikmeta
piemineklim, kas atrodas Lielbritānijā, tieši tādēļ vietējie iedzīvotāji šo vietu ir iesaukuši tā
vārdā – Stounhendža.

orientēšanās nakti piedāvā Smiltene. Tikai te kontrolpunkta meklējumos nāksies uzkāpt
vienā no visiespaidīgākajiem un varenākajiem pilskalniem Latvijā. Cērtenes pilskalna
augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25 metrus. Lai pilskalnu nocietinātu,
tam visapkārt izrakts līdz 12 metrus dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām
fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Dabā joprojām redzamas gan grāvja, gan
aizsargvaļņa, gan senā dambja paliekas, kurš kalpojis arī kā tilts uz ceļa, kas savienojis
Cērtenes un Raunas pilis. Šo iespaidīgo pilskalnu uzskata arī par iespējamo Beverīnas pils
vietu. Bet, ja tas šķitīs par grūtu, tad jūs gaida Priesterkalna virsotne, kas ir daļa no Smiltenes
pilskalna nocietinājuma daļām. Pilskalnu un pārējos teritorijas augstākos punktus –
Priesterkalnu un Dziedinātavu - savienoja zemes aizsargvaļņi ar koka nocietinājumiem, bet
virsotnēs atradās novērošanas torņi. Vai galu galā uzskriet BMX trases starta kalnā! Šeit
savas sportista gaitas aizsākušas mūsu olimpietes Veronika Monika Stūriška, Vineta
Pētersone un citi panākumiem bagāti BMX riteņbraucēji. Bet viens no kontrolpunktiem
atradīsies Stounhendžā – tur esošās drupas patiešām līdzīgas neolīta un bronzas laikmeta
piemineklim, kas atrodas Lielbritānijā, tieši tādēļ vietējie iedzīvotāji šo vietu ir iesaukuši tā
vārdā – Stounhendža.

Kontrolpunkts pie ūdenskrituma? Tas iespējams tikai Saldū! Kā arī izvandīties pa Līko mežu
un Veides mežu, aizskriet līdz Cieceres ezeram, pie Čāpātāju kapiem pāriet pāri Cieceres
tiltiņam, izskriet cauri Aronijai, apskatīt Saldus ezera pussaliņu. Bet tas vēl nav viss! 1980.
gadu beigās Saldū uz 2. Pasaules kara vācu karavīru kapiem tika uzcelts daudzdzīvokļu nams,
bet uz jaunbūves sienas parādījās mitruma izraisīts milzu plankums, kas atgādināja vācu
karavīra siluetu. Un šis nav nekāds spoku stāsts, vai pilsētas leģenda, bet reāls fakts! Starp
citu, šī ēka atrodas pretī Saldus vidusskolai, tiešu tur, kur būs Orientēšanās nakts starts. Un
varbūt šajā naktī kādam izdosies šo karavīra siluetu uz sienas atkal ieraudzīt?

un Veides mežu, aizskriet līdz Cieceres ezeram, pie Čāpātāju kapiem pāriet pāri Cieceres
tiltiņam, izskriet cauri Aronijai, apskatīt Saldus ezera pussaliņu. Bet tas vēl nav viss! 1980.
gadu beigās Saldū uz 2. Pasaules kara vācu karavīru kapiem tika uzcelts daudzdzīvokļu nams,
bet uz jaunbūves sienas parādījās mitruma izraisīts milzu plankums, kas atgādināja vācu
karavīra siluetu. Un šis nav nekāds spoku stāsts, vai pilsētas leģenda, bet reāls fakts! Starp
citu, šī ēka atrodas pretī Saldus vidusskolai, tiešu tur, kur būs Orientēšanās nakts starts. Un
varbūt šajā naktī kādam izdosies šo karavīra siluetu uz sienas atkal ieraudzīt?

Salaspils. Te izšķirošais būs tieši maršruta plānojums. Ja pirmais iespaids būs šķietami viegls, ka
kontrolpunkti rokās dosies bez problēmām, tad realitāte, iespējams, izrādīsies pavisam cita –
strupceļš, grāvis, strupceļš, žogs... Garlaicīgi nebūs ne mirkli. Toties līdzens, bez fiziski
izaicinoša reljefa. Un pa ceļam var gadīties pamanīt gan 2. Pasaules kara brāļu kapus, gan
pieminekli bojā gājušajiem karagūstekņiem, gan dažādu konfesiju dievnamus – pareizticīgo
baznīcu, luterāņu baznīcu, katoļu baznīcu. Arī piemiņas akmeni 1603. gada Salaspils kaujai
poļu karaspēkam. Šī kauja militārā ziņā pat saukta par astoto pasaules brīnumu. Tajā
apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks
Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa
Kārļa IX karaspēku. Zviedru karaspēka rīcībā bija 10 000 pīķnešu un musketieru, un 3000
jātnieku, bet viņiem pretī stājās tikai 1300 kājnieku un 2500 jātnieku. Tiesa, lielākā daļa no
poļu kavalērijas bija slavenie "spārnotie huzāri" – pīķiem bruņoti jātnieki, un šajā kaujā bojā gāja 9000 zviedru karavīri, bet poļi zaudēja vien pārsimts vīrus. Pēc šīs sakāves kaujas zviedri
bija spiesti pārtraukt Rīgas aplenkšanu.

kontrolpunkti rokās dosies bez problēmām, tad realitāte, iespējams, izrādīsies pavisam cita –
strupceļš, grāvis, strupceļš, žogs... Garlaicīgi nebūs ne mirkli. Toties līdzens, bez fiziski
izaicinoša reljefa. Un pa ceļam var gadīties pamanīt gan 2. Pasaules kara brāļu kapus, gan
pieminekli bojā gājušajiem karagūstekņiem, gan dažādu konfesiju dievnamus – pareizticīgo
baznīcu, luterāņu baznīcu, katoļu baznīcu. Arī piemiņas akmeni 1603. gada Salaspils kaujai
poļu karaspēkam. Šī kauja militārā ziņā pat saukta par astoto pasaules brīnumu. Tajā
apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks
Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa
Kārļa IX karaspēku. Zviedru karaspēka rīcībā bija 10 000 pīķnešu un musketieru, un 3000
jātnieku, bet viņiem pretī stājās tikai 1300 kājnieku un 2500 jātnieku. Tiesa, lielākā daļa no
poļu kavalērijas bija slavenie "spārnotie huzāri" – pīķiem bruņoti jātnieki, un šajā kaujā bojā gāja 9000 zviedru karavīri, bet poļi zaudēja vien pārsimts vīrus. Pēc šīs sakāves kaujas zviedri
bija spiesti pārtraukt Rīgas aplenkšanu.

Arī šogad Rīga piedāvā aizraujošas apkaimes. Vecmīlgrāvis, Kundziņsala, Mežaparks,
Sarkandaugava, ar startu sporta centrā „Sarkandaugava.” Tās ir vietas, kur senais
industriālais šarms savijas ar spilgtu kultūras dzīvi. Skrienot iepazīsi vairākas interesantas
vietas. Piemēram, Dauderu parks ar iecienīto alpīnistu torni un vēsturisko villu, kas reiz bijusi
prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Vai Sarkanais tunelis zem dzelzceļa – iedvesmas
avots ar krāsainām sienām un ielu mākslu, kas katru gājienu pārvērš piedzīvojumā. Kā arī
aktīvā dzīvesveida piekritēju oāze - Mežaparks ar Lielo estrādi, Ķīšezera gleznaino piekrasti
un ielu labirintiem, kur vienā no krustojumiem mīt liela pusotrtonnīga vāvere. Bet,
pārskrienot pāri tiltam – jūs sagaidīs Kundziņsala, lielākā Rīgas sala, kur vēl šodien var sajust
īpašo salas identitāti, kur vēsturisko mazdārziņu stāsti mijas ar industriālo ostas ainavu. Un,
protams, „Provodņiks” - bijusī gumijas izstrādājumu rūpnīca, kur industriālās arhitektūras
šarms stāsta par Sarkandaugavas vēsturisko nozīmīgumu. Izturīgākajiem būs iespēja nokļūt
līdz pat Vecmīlgrāvim, kur satikties ar Ziemeļblāzmu!

Sarkandaugava, ar startu sporta centrā „Sarkandaugava.” Tās ir vietas, kur senais
industriālais šarms savijas ar spilgtu kultūras dzīvi. Skrienot iepazīsi vairākas interesantas
vietas. Piemēram, Dauderu parks ar iecienīto alpīnistu torni un vēsturisko villu, kas reiz bijusi
prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Vai Sarkanais tunelis zem dzelzceļa – iedvesmas
avots ar krāsainām sienām un ielu mākslu, kas katru gājienu pārvērš piedzīvojumā. Kā arī
aktīvā dzīvesveida piekritēju oāze - Mežaparks ar Lielo estrādi, Ķīšezera gleznaino piekrasti
un ielu labirintiem, kur vienā no krustojumiem mīt liela pusotrtonnīga vāvere. Bet,
pārskrienot pāri tiltam – jūs sagaidīs Kundziņsala, lielākā Rīgas sala, kur vēl šodien var sajust
īpašo salas identitāti, kur vēsturisko mazdārziņu stāsti mijas ar industriālo ostas ainavu. Un,
protams, „Provodņiks” - bijusī gumijas izstrādājumu rūpnīca, kur industriālās arhitektūras
šarms stāsta par Sarkandaugavas vēsturisko nozīmīgumu. Izturīgākajiem būs iespēja nokļūt
līdz pat Vecmīlgrāvim, kur satikties ar Ziemeļblāzmu!

Īsta pilsētvides orientēšanās! Varēsi iepazīt vai visas Rēzeknes apkaimes - Rītausma, Cerība,
Uzvara, Veselība Pleikšņi, Vipinga, Jupatovka... Orientēšanās nakts maršruts Rēzeknē vedīs
gar Antonam Kūkojam veltīto skulpturālo kompozīciju pie Latgales kultūrvēstures muzeja.
Antons Kūkojs bija dzejnieks, dramaturgs, stāstnieks, publicists, mākslinieks, režisors,
aktieris, pedagogs, Latgalē plaši pazīstams kultūras un sabiedriskais darbinieks, un vienkārši
asprātīgs un atjautīgs cilvēks ar lielisku humora izjūtu. Jaunāko laiku leģenda stāsta, ka
„Antona Kūkoja” rokā turētajā grāmatā katrs varot izlasīt sev uzrakstīto sapni, kas
piepildoties, bet portfelim jāpieskaras, lai izdotos visi radošie plāni. Ceļā būs arī kāds objekts,
kuru vēl nav paspējuši apskatīt pat visi rēzeknieši! Tas ir oskarotais “Straumes” kaķis uz
„Rēzeknes namsaimnieks” teritorijas žoga Rēznas ielā 13B.

Uzvara, Veselība Pleikšņi, Vipinga, Jupatovka... Orientēšanās nakts maršruts Rēzeknē vedīs
gar Antonam Kūkojam veltīto skulpturālo kompozīciju pie Latgales kultūrvēstures muzeja.
Antons Kūkojs bija dzejnieks, dramaturgs, stāstnieks, publicists, mākslinieks, režisors,
aktieris, pedagogs, Latgalē plaši pazīstams kultūras un sabiedriskais darbinieks, un vienkārši
asprātīgs un atjautīgs cilvēks ar lielisku humora izjūtu. Jaunāko laiku leģenda stāsta, ka
„Antona Kūkoja” rokā turētajā grāmatā katrs varot izlasīt sev uzrakstīto sapni, kas
piepildoties, bet portfelim jāpieskaras, lai izdotos visi radošie plāni. Ceļā būs arī kāds objekts,
kuru vēl nav paspējuši apskatīt pat visi rēzeknieši! Tas ir oskarotais “Straumes” kaķis uz
„Rēzeknes namsaimnieks” teritorijas žoga Rēznas ielā 13B.

Aizraujošu piedzīvojumu piedāvā Pļaviņas, kur dominēs meža orientēšanās. Te varēs gar
Daugavu doties uz Bebruleju vai Gostiņiem, vai arī no Daugavas krastiem līdz pat līdz 137
metru augstiem pauguriem, tā nokļūstot līdz Jaujām – slēpošanas, riteņbraukšanas un
biatlona trasei. Diennakts tumšajā laikā 1500 m trases tiek apgaismotas, varbūt tas noderēs
kontrolpunktu meklējumos.

Daugavu doties uz Bebruleju vai Gostiņiem, vai arī no Daugavas krastiem līdz pat līdz 137
metru augstiem pauguriem, tā nokļūstot līdz Jaujām – slēpošanas, riteņbraukšanas un
biatlona trasei. Diennakts tumšajā laikā 1500 m trases tiek apgaismotas, varbūt tas noderēs
kontrolpunktu meklējumos.

Pirmo reizi Orientēšanās nakts nonākusi arī līdz Mārupei. Tās ielu plānojums ar strupceļiem,
privātmāju žogiem, nešķērsojamiem grāvjiem un Mārupīti pa vidu prasīs smalku plānošanu
un orientēšanās prasmes. Starts būs Mārupes novada Sporta skolā pie Valsts ģimnāzijas, kas
atrodas 1824. gadā klasicisma stilā celtā Rautenfeldu muižas medību pils vietā ar seno tās
parku, no kura saglabājušies vairāki iespaidīgi dižozoli. Netālu no starta varēsiet pašu acīm
skatīt cilvēku alkatīgas un nelietīgās rīcības upuri - nozāģēto dižozolu. Iespējams, ka jūsu
maršruts vedīs gadām garām visjaunākajam un Baltijā lielākajam „Depo” lielveikalam,
Mārupes jauniešu centram “Hēlijs”, kas ir vieta, kur jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem
var satikties, kopīgi pavadīt laiku un iepazīties, vai biroju kompleksam „Business Garden
Riga”, kura pirmās kārtas ēkas ir saņēmušas Latvijā pirmo LEED Platinum sertifikātu, kas
apliecina ēku augsto kvalitāti, ilgtspēju un energoefektivitāti. Viena no biroja kompleksa
unikālajām iezīmēm un priekšrocībām ir bagātīgi apzaļumota un labiekārtota vide. Šeit
saglabāti 60 vēsturiskie un iestādīti vairāk nekā 160 jauni koki! Savukārt Konrādu skvērs –
Mārupes pirmais publiskais skvērs - atklāts 2012. gada septembrī. Iedzīvotāju ērtībām gar
celiņiem izvietoti soli un galdiņi, atkritumu tvertnes, kā arī ierīkots rotaļlaukums bērniem.
2015. gada 8. augustā, atzīmējot Mārupes novada 90 gadadienu, skvērā kā simboliska
tikšanās vieta iedzīvotājiem un viesiem atklāja Mārupes novada uzņēmēju biedrības dāvinātu
pulksteni. Tas ļauj ielūkoties novada vēsturē – uz pulksteņa pamatnes šķautnēm atrodami
fakti par novada vēsturi. Un kur nu vēl Mārupes pupuķis – pavisam nesen pie Daugavas ielas
rotācijas apļa uzstādītais jauns vides objekts – pupuķis, kas rotājas Mārupes novada ģerbonī.
Objekts ir 2,5 m augsts, un tā izgatavošanai izmantots nerūsējošais tērauds, kas noslīpēts,
saglabājot tā raupjo metālisko struktūru, kura ļauj tajā draiski rotaļāties saules stariem.
Drosmīgākie Orientēšanās nakts dalībnieki noteikti būs gatavi izciet cauri Bieriņu purvam,
bet garāku ceļu veicēji – tikt līdz Tīraines zirgu staļļiem, kas atrodas senās Tīriņumuižas ēku
kompleksā, kas nosaukumu “Turingshof” ieguva 1748. gadā. Starp citu, tieši Tīraines staļļos
dzīvo zirgs King of the Dance, ar kuru Rihards Snikus ieguva zelta medaļu Paraolimpiskajās
spēlēs Parīzē.

privātmāju žogiem, nešķērsojamiem grāvjiem un Mārupīti pa vidu prasīs smalku plānošanu
un orientēšanās prasmes. Starts būs Mārupes novada Sporta skolā pie Valsts ģimnāzijas, kas
atrodas 1824. gadā klasicisma stilā celtā Rautenfeldu muižas medību pils vietā ar seno tās
parku, no kura saglabājušies vairāki iespaidīgi dižozoli. Netālu no starta varēsiet pašu acīm
skatīt cilvēku alkatīgas un nelietīgās rīcības upuri - nozāģēto dižozolu. Iespējams, ka jūsu
maršruts vedīs gadām garām visjaunākajam un Baltijā lielākajam „Depo” lielveikalam,
Mārupes jauniešu centram “Hēlijs”, kas ir vieta, kur jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem
var satikties, kopīgi pavadīt laiku un iepazīties, vai biroju kompleksam „Business Garden
Riga”, kura pirmās kārtas ēkas ir saņēmušas Latvijā pirmo LEED Platinum sertifikātu, kas
apliecina ēku augsto kvalitāti, ilgtspēju un energoefektivitāti. Viena no biroja kompleksa
unikālajām iezīmēm un priekšrocībām ir bagātīgi apzaļumota un labiekārtota vide. Šeit
saglabāti 60 vēsturiskie un iestādīti vairāk nekā 160 jauni koki! Savukārt Konrādu skvērs –
Mārupes pirmais publiskais skvērs - atklāts 2012. gada septembrī. Iedzīvotāju ērtībām gar
celiņiem izvietoti soli un galdiņi, atkritumu tvertnes, kā arī ierīkots rotaļlaukums bērniem.
2015. gada 8. augustā, atzīmējot Mārupes novada 90 gadadienu, skvērā kā simboliska
tikšanās vieta iedzīvotājiem un viesiem atklāja Mārupes novada uzņēmēju biedrības dāvinātu
pulksteni. Tas ļauj ielūkoties novada vēsturē – uz pulksteņa pamatnes šķautnēm atrodami
fakti par novada vēsturi. Un kur nu vēl Mārupes pupuķis – pavisam nesen pie Daugavas ielas
rotācijas apļa uzstādītais jauns vides objekts – pupuķis, kas rotājas Mārupes novada ģerbonī.
Objekts ir 2,5 m augsts, un tā izgatavošanai izmantots nerūsējošais tērauds, kas noslīpēts,
saglabājot tā raupjo metālisko struktūru, kura ļauj tajā draiski rotaļāties saules stariem.
Drosmīgākie Orientēšanās nakts dalībnieki noteikti būs gatavi izciet cauri Bieriņu purvam,
bet garāku ceļu veicēji – tikt līdz Tīraines zirgu staļļiem, kas atrodas senās Tīriņumuižas ēku
kompleksā, kas nosaukumu “Turingshof” ieguva 1748. gadā. Starp citu, tieši Tīraines staļļos
dzīvo zirgs King of the Dance, ar kuru Rihards Snikus ieguva zelta medaļu Paraolimpiskajās
spēlēs Parīzē.

Šī Vidzemes pilsēta piedāvās pamatīgu izskraidīšanos. It sevišķi dienvidu virzienā no Madonas līdz pat
Rāceņu ezeram un Lazdonas muižai, ziemeļaustrumu virzienā līdz Sarkaņiem, ziemeļrietumu
virzienā līdz Liepai. Garām Lisas kalnam, garām Breses kalnam, garām keramikas vecmeistara
Jāņa Seiksta darbnīcai un viņa skaistajam dārzam, līdz pat kartingu trasei, un saldajā ēdienā
atrast kontrolpunktu, kas atrodas... disku golfa grozā!

Rāceņu ezeram un Lazdonas muižai, ziemeļaustrumu virzienā līdz Sarkaņiem, ziemeļrietumu
virzienā līdz Liepai. Garām Lisas kalnam, garām Breses kalnam, garām keramikas vecmeistara
Jāņa Seiksta darbnīcai un viņa skaistajam dārzam, līdz pat kartingu trasei, un saldajā ēdienā
atrast kontrolpunktu, kas atrodas... disku golfa grozā!

Šoreiz Orientēšanās nakts Liepājā aizvedīs uz Ziemeļu priekšpilsētu, Karostu un Zaļās birzes
rajonu. Īpaši vilinoša vieta ir Karosta – unikāls nocietinājumu komplekss, kas ir īpašs Latvijas
un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Līdz tai var nonākt, šķērsojot izgriežamo Kalpaka tiltu –
tas pāri Karostas kanālam atklāts 1906. gadā un ir viens no visvecākajiem Latvijas
metālkonstrukciju tiltiem, turklāt šis inženiertehnikas piemineklis ik pa laikam tiek atvērts
kuģu satiksmei. Orientēšanās nakts dalībniekus aizvedīs arī līdz Liepājas fortifikācijas
paliekām, piemēram, Lunetei, Vidus fortam, kas bija visnopietnākā Liepājas cietokšņa
fortifikācijas būve, un kur notika vissmagākās kaujas gan 1915. gada aprīlī, kad uzbruka
Vācijas karaspēks, gan 1919. gada novembrī Latvijas armijas cīņu laikā pret Rietumkrievijas
atbrīvošanas armiju, gan arī 1941. gada jūnijā, kad Liepājai uzbruka Vērmahta divīzijas.
Netālu no Vidus forta kāds kontrolpunkts atradīsies drupās. Kas šīs ir par drupām, vaicāsiet?
Tur savulaik atradās piemiņas akmens Padomju armijas ģenerālmajoram Nikolajam
Dedajevam, kurš krita kaujās par Liepāju.

rajonu. Īpaši vilinoša vieta ir Karosta – unikāls nocietinājumu komplekss, kas ir īpašs Latvijas
un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Līdz tai var nonākt, šķērsojot izgriežamo Kalpaka tiltu –
tas pāri Karostas kanālam atklāts 1906. gadā un ir viens no visvecākajiem Latvijas
metālkonstrukciju tiltiem, turklāt šis inženiertehnikas piemineklis ik pa laikam tiek atvērts
kuģu satiksmei. Orientēšanās nakts dalībniekus aizvedīs arī līdz Liepājas fortifikācijas
paliekām, piemēram, Lunetei, Vidus fortam, kas bija visnopietnākā Liepājas cietokšņa
fortifikācijas būve, un kur notika vissmagākās kaujas gan 1915. gada aprīlī, kad uzbruka
Vācijas karaspēks, gan 1919. gada novembrī Latvijas armijas cīņu laikā pret Rietumkrievijas
atbrīvošanas armiju, gan arī 1941. gada jūnijā, kad Liepājai uzbruka Vērmahta divīzijas.
Netālu no Vidus forta kāds kontrolpunkts atradīsies drupās. Kas šīs ir par drupām, vaicāsiet?
Tur savulaik atradās piemiņas akmens Padomju armijas ģenerālmajoram Nikolajam
Dedajevam, kurš krita kaujās par Liepāju.

Ķegumā Orientēšanās nakts notiek pirmo reizi, un te kontrolpunktu medībās būs iespējams
aizdoties līdz pat Lielvārdes centram un Rembatei. Ar startu un finišu pavisam netālu no
Ķeguma HES – pirmās Daugavas hidroelektrostacijas - un iespēju pabūt Krusta kalnā. Jā, jā,
ne tikai Šauļos, Lietuvā, bet arī Latvijā ir savs Krusta kalns! Tas Ķegumā tapis, pateicoties
Intas Borkānes apņēmībai. Viņa esot sajutusi Dieva aicinājumu, sapnī redzot vīziju, kurā
mirušie lūguši uzstādīt 6x3 metrus lielu priedes koka krustu. Un tad sapnī viņai atklājies arī
Jēzus Kristus, kurš norādījis, ka krustu varētu uzstādīt paugurā pie pilsētas kapiem. Kopš tā
laika kalns „apaudzis” ar visdažādākā izmēra krustiem un krustiņiem, bet pati Inta Brokāne
teic, ka kalnā esot pieejama ļoti spēcīga Dieva enerģija, tāpēc tie, kas nav tai gatavi, labāk lai
uz kalnu nenākot - varot kļūt slikta pašsajūta!

aizdoties līdz pat Lielvārdes centram un Rembatei. Ar startu un finišu pavisam netālu no
Ķeguma HES – pirmās Daugavas hidroelektrostacijas - un iespēju pabūt Krusta kalnā. Jā, jā,
ne tikai Šauļos, Lietuvā, bet arī Latvijā ir savs Krusta kalns! Tas Ķegumā tapis, pateicoties
Intas Borkānes apņēmībai. Viņa esot sajutusi Dieva aicinājumu, sapnī redzot vīziju, kurā
mirušie lūguši uzstādīt 6x3 metrus lielu priedes koka krustu. Un tad sapnī viņai atklājies arī
Jēzus Kristus, kurš norādījis, ka krustu varētu uzstādīt paugurā pie pilsētas kapiem. Kopš tā
laika kalns „apaudzis” ar visdažādākā izmēra krustiem un krustiņiem, bet pati Inta Brokāne
teic, ka kalnā esot pieejama ļoti spēcīga Dieva enerģija, tāpēc tie, kas nav tai gatavi, labāk lai
uz kalnu nenākot - varot kļūt slikta pašsajūta!

Ar startu Lielupes labajā krastā, tālāko un vērtīgāko kontrolpunktu meklētājiem būs jādodas
gan uz RAF mikrorajona pusi, gan, gan, lai nonāktu Ģintermuižā - pār Lielupei un Driksai, kas
starp citu, ir hercoga Jēkaba laikā mākslīgi izrakts kanāls, ko izveidoja kā Jelgavas pils
aizsargsistēmas sastāvdaļu. Bet tas vēl nav viss! Pa kādam kontrolpunktam būs Langervaldes
mežā, Platones krastā, Lielupes palienes pļavās, kur atrodas 19,2 metrus jeb sešus stāvus
augsts skatu tornis, un pat uz Gubernatora saliņas. Tā savu nosaukumu 19. gadsimtā dabūja
par godu Kurzemes gubernatoram Lilienfeldam, kas agrāk ar sievu un apkalpojošo personālu
dzīvoja Jelgavas pilī, un interesanti, ka viens no gubernatora pirmajiem lēmumiem bija
aizliegt pilī turēt vistas. Un, ja ne reizi neesi bijis Pasta salā, kas ir jelgavnieku un pilsētas
viesu iecienīta aktīvās atpūtas vieta, tad arī turp varēs doties kontrolpunktu meklējumos, pa
ceļam aplūkojot koka skulptūras. Un obligāti neizlaid Jelgavas simbolu – skulptūru „Alnis”,
kas 2013. gadā uzstādīta Ozolskvērā! Metāla alnis ir nepilnus sešus metrus augsts, platākā
vieta tam ir 1,70 metri, bet tā garums - 2,30 metri. Un kurš zina, ka Jelgavā ir tāda Valdekas
pils? Tā celta 17. gadsimtā, toreiz vēl ārpus Jelgavas, un pie šīs neogotikas stila ēkas arī
atradīsies viens no kontrolpunktiem.

gan uz RAF mikrorajona pusi, gan, gan, lai nonāktu Ģintermuižā - pār Lielupei un Driksai, kas
starp citu, ir hercoga Jēkaba laikā mākslīgi izrakts kanāls, ko izveidoja kā Jelgavas pils
aizsargsistēmas sastāvdaļu. Bet tas vēl nav viss! Pa kādam kontrolpunktam būs Langervaldes
mežā, Platones krastā, Lielupes palienes pļavās, kur atrodas 19,2 metrus jeb sešus stāvus
augsts skatu tornis, un pat uz Gubernatora saliņas. Tā savu nosaukumu 19. gadsimtā dabūja
par godu Kurzemes gubernatoram Lilienfeldam, kas agrāk ar sievu un apkalpojošo personālu
dzīvoja Jelgavas pilī, un interesanti, ka viens no gubernatora pirmajiem lēmumiem bija
aizliegt pilī turēt vistas. Un, ja ne reizi neesi bijis Pasta salā, kas ir jelgavnieku un pilsētas
viesu iecienīta aktīvās atpūtas vieta, tad arī turp varēs doties kontrolpunktu meklējumos, pa
ceļam aplūkojot koka skulptūras. Un obligāti neizlaid Jelgavas simbolu – skulptūru „Alnis”,
kas 2013. gadā uzstādīta Ozolskvērā! Metāla alnis ir nepilnus sešus metrus augsts, platākā
vieta tam ir 1,70 metri, bet tā garums - 2,30 metri. Un kurš zina, ka Jelgavā ir tāda Valdekas
pils? Tā celta 17. gadsimtā, toreiz vēl ārpus Jelgavas, un pie šīs neogotikas stila ēkas arī
atradīsies viens no kontrolpunktiem.

It kā maza pilsētiņa, bet arī šeit būs, kur izskrieties, jo kontrolpunkti izvietoti Iecavas upes
abos krastos, tostarp Sila parka galā un Pārupē. Bet, vai zini, kas ir Ģedulis? Tā ir upīte,
Iecavas kreisā krasta pieteka, gar kuru noteikti nāksies iet, ja plānos būs atrast pašus tālākos
kontrolpunktus! Nevarēs nepamanīt arī luterāņu baznīcu, kas celta 1576. gadā, un Iecavas
muižas parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parks veidots vienlaicīgi ar
muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. līdz 1800. gadam, naturālistiskā angļu ainavu parka
stilā. Interesanti, ka muižas laikā iecavniekiem ieeja parkā bija liegta, un tikai pēc Latvijas
neatkarības izcīnīšanas parks kļuva publiski pieejams. Parkā 1936. gadā atklāts piemineklis
Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, tāpat parkā atrodas brīvdabas estrāde un brīvdabas gleznu
taka.

abos krastos, tostarp Sila parka galā un Pārupē. Bet, vai zini, kas ir Ģedulis? Tā ir upīte,
Iecavas kreisā krasta pieteka, gar kuru noteikti nāksies iet, ja plānos būs atrast pašus tālākos
kontrolpunktus! Nevarēs nepamanīt arī luterāņu baznīcu, kas celta 1576. gadā, un Iecavas
muižas parku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parks veidots vienlaicīgi ar
muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. līdz 1800. gadam, naturālistiskā angļu ainavu parka
stilā. Interesanti, ka muižas laikā iecavniekiem ieeja parkā bija liegta, un tikai pēc Latvijas
neatkarības izcīnīšanas parks kļuva publiski pieejams. Parkā 1936. gadā atklāts piemineklis
Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, tāpat parkā atrodas brīvdabas estrāde un brīvdabas gleznu
taka.

Ar daudziem interesantiem apskates objektiem Orientēšanās naktī debitē Engure. Te būs
iespēja pastaigāt pa abiem ostas moliem, šķērsot gan Ķīšupīti, gan Engures upi, uzkāpt pie
Engures bākas, kā arī apskatīt Zušu ciema parka mākslas objektus. Viens no kontrolpunktiem
atradīsies Engures pilskalnā jeb Marijas kalnā, Engures upes krastā pie ostas. Par Engures
pilskalnu ir daudz teiku: par kalnā nogrimušu pili, par kalponi Mariju, kas, vizinoties no kalna
ar ragaviņām, ielūza ledū un noslīka, par skaisto Mariju, kura atteicās precēt velnu, un arī par
pagrabu zem kalna, kur ieslēgta barona meita kopā ar zviedru virsnieku. Viena no teikām -
kādreiz tur bijusi skaista pils, kura piederējusi hercogam, bet pils pēkšņi nogrimusi. Pils
atslēga glabājoties kādā kļavā - iedzīta tās stumbrā -, vai kalna priedē, meža pīles ligzdā. Otra
atslēga atrodoties pie hercoga, jo tas aizbraucot to paņēmis līdzi. Kad atslēga tiks atrasta, pils
atkal atgriezīsies kalnā. Savukārt Engures bāka uzbūvēta 1954. gadā, tās konstrukcija ir
režģots tornis. Bākas augstums ir 19 metri, gaismas augstums 26 metri, bet redzamība 15
jūras jūdzes. Zibšņu uguns ir 2 balti zibšņi, kas iedegas ik pēc 6 sekundēm. Un, kas ir Zušu
ciema parks? Tas atklāts Latvijas simtgadē – 2018. gadā. Parkā esošie seši vides objekti -
Sargasu akmens, Murds, Zvejnieks, Latvijas zivis, Laivu sols un Copes gaisma - vēsta par
Engures vēsturi un zušu sarežģīto dzīves ceļu.

iespēja pastaigāt pa abiem ostas moliem, šķērsot gan Ķīšupīti, gan Engures upi, uzkāpt pie
Engures bākas, kā arī apskatīt Zušu ciema parka mākslas objektus. Viens no kontrolpunktiem
atradīsies Engures pilskalnā jeb Marijas kalnā, Engures upes krastā pie ostas. Par Engures
pilskalnu ir daudz teiku: par kalnā nogrimušu pili, par kalponi Mariju, kas, vizinoties no kalna
ar ragaviņām, ielūza ledū un noslīka, par skaisto Mariju, kura atteicās precēt velnu, un arī par
pagrabu zem kalna, kur ieslēgta barona meita kopā ar zviedru virsnieku. Viena no teikām -
kādreiz tur bijusi skaista pils, kura piederējusi hercogam, bet pils pēkšņi nogrimusi. Pils
atslēga glabājoties kādā kļavā - iedzīta tās stumbrā -, vai kalna priedē, meža pīles ligzdā. Otra
atslēga atrodoties pie hercoga, jo tas aizbraucot to paņēmis līdzi. Kad atslēga tiks atrasta, pils
atkal atgriezīsies kalnā. Savukārt Engures bāka uzbūvēta 1954. gadā, tās konstrukcija ir
režģots tornis. Bākas augstums ir 19 metri, gaismas augstums 26 metri, bet redzamība 15
jūras jūdzes. Zibšņu uguns ir 2 balti zibšņi, kas iedegas ik pēc 6 sekundēm. Un, kas ir Zušu
ciema parks? Tas atklāts Latvijas simtgadē – 2018. gadā. Parkā esošie seši vides objekti -
Sargasu akmens, Murds, Zvejnieks, Latvijas zivis, Laivu sols un Copes gaisma - vēsta par
Engures vēsturi un zušu sarežģīto dzīves ceļu.

Daugavpilī Orientēšanās nakts šoreiz izvadās gan pa Vecās Forštates un Jaunās Forštates
ieliņām, gan par Jaunās Forštates mežu līdz pat karjeram „Kāpas” un Klusajam ezeram. Vecā
Forštate ir viena no senākajām Daugavpils apkaimēm, kas atrodas pilsētas ziemeļos, tajā
atrodas gan katoļu, gan vecticībnieku dievnami, savukārt Jaunā Forštate izveidojās 1980.
gados ar tipisku padomju laiku apbūvi.

ieliņām, gan par Jaunās Forštates mežu līdz pat karjeram „Kāpas” un Klusajam ezeram. Vecā
Forštate ir viena no senākajām Daugavpils apkaimēm, kas atrodas pilsētas ziemeļos, tajā
atrodas gan katoļu, gan vecticībnieku dievnami, savukārt Jaunā Forštate izveidojās 1980.
gados ar tipisku padomju laiku apbūvi.

Izvēloties Cēsis, varēsi no vecpilsētas pašas sirds doties visos virzienos. Vai nu uz Blusumuižu
(jā, jā – Cēsīs ir arī tāda vieta!) un Blusu purvu kartes dienvidos, vai Cīrulīšu slēpošanas trasi
dienvidrietumos, bet visvērtīgākie punktu būs meklējami rietumos, kur nāksies izvēlēties
vieglākos ceļus Siļķu mežā, šķērsojot Siļķupīti un tās gravas. Bet Cēsu pils parkā, lai
apmeklētu vienu no kontrolpunktiem, nāksies uzkāpt Riekstu kalnā – pilskalnā, ko jau no 1.
gadsimta apdzīvoja somugru ciltis, bet ap 10. gadsimtu par savu mītnes vietu izvēlējās no
Ziemeļkurzemes pārcēlušies vendi.

(jā, jā – Cēsīs ir arī tāda vieta!) un Blusu purvu kartes dienvidos, vai Cīrulīšu slēpošanas trasi
dienvidrietumos, bet visvērtīgākie punktu būs meklējami rietumos, kur nāksies izvēlēties
vieglākos ceļus Siļķu mežā, šķērsojot Siļķupīti un tās gravas. Bet Cēsu pils parkā, lai
apmeklētu vienu no kontrolpunktiem, nāksies uzkāpt Riekstu kalnā – pilskalnā, ko jau no 1.
gadsimta apdzīvoja somugru ciltis, bet ap 10. gadsimtu par savu mītnes vietu izvēlējās no
Ziemeļkurzemes pārcēlušies vendi.

Orientēšanās nakts Carnikavā būs īsts izaicinājums orientēšanās gardēžiem, jo sacensību
teritorija aptver arī mežus ap Laveru ezeru un Nagaiņu distanču slēpošanas trasi, kur sagaidīs
gan purvainākas vietas, gan iespaidīgs kāpu reljefs. Bet, dodoties kontrolpunktu medībās
jūras virzienā, nonāksi pie pavisam savdabīgā Mazlandziņas ezeriņa, kas veidojies, ceļojošai
kāpai aizberot Langas upi. Tagad tās vietā ir lieli smilšu kalni, bet vienīgais, kas vēl saglabājies
no upes, ir šis ezeriņš.

teritorija aptver arī mežus ap Laveru ezeru un Nagaiņu distanču slēpošanas trasi, kur sagaidīs
gan purvainākas vietas, gan iespaidīgs kāpu reljefs. Bet, dodoties kontrolpunktu medībās
jūras virzienā, nonāksi pie pavisam savdabīgā Mazlandziņas ezeriņa, kas veidojies, ceļojošai
kāpai aizberot Langas upi. Tagad tās vietā ir lieli smilšu kalni, bet vienīgais, kas vēl saglabājies
no upes, ir šis ezeriņš.

Rīgas pievārtē aizraujošu piedzīvojumu piedāvā Baloži, kur rogaininga teritorija ietver gan
Medema purva malu ar visu tā unikālo Baložu kūdras purva dzelzceļu, gan Krustkalnus, gan
Valdlaučus, gan Katlakalnu ar tā neparasto baznīcu, kas veidota Romas Panteona klasiskajās
proporcijās - Valsts nozīmes kultūras piemineklis, viena no divām apaļas formas luterāņu
baznīcām Eiropā. Un, vai zināji, ka Baložos ir savs kalns? Tas ir 26 metrus augstais Mūlkalns,
pie kura atradīsies viens kontrolpunkts! Vēl savā maršrutā varēsi ieplānot gan strūklaku
„Baložu varde”, gan pieminekli "Bojā gājušam motociklistam", gan ainavisko Depkina muižu
Rāmavā, gan pie Rīgas robežzīmes pamanīsi visai neparastu objektu ar Padomju laiku Rīgas
pilsētas autoceļu attīstības plānu. Bet, lai nonāktu Katlakalnā, būs jāšķērso nesen uzbūvētais
veloceliņš pāri Ķekavas apvedceļam!

Medema purva malu ar visu tā unikālo Baložu kūdras purva dzelzceļu, gan Krustkalnus, gan
Valdlaučus, gan Katlakalnu ar tā neparasto baznīcu, kas veidota Romas Panteona klasiskajās
proporcijās - Valsts nozīmes kultūras piemineklis, viena no divām apaļas formas luterāņu
baznīcām Eiropā. Un, vai zināji, ka Baložos ir savs kalns? Tas ir 26 metrus augstais Mūlkalns,
pie kura atradīsies viens kontrolpunkts! Vēl savā maršrutā varēsi ieplānot gan strūklaku
„Baložu varde”, gan pieminekli "Bojā gājušam motociklistam", gan ainavisko Depkina muižu
Rāmavā, gan pie Rīgas robežzīmes pamanīsi visai neparastu objektu ar Padomju laiku Rīgas
pilsētas autoceļu attīstības plānu. Bet, lai nonāktu Katlakalnā, būs jāšķērso nesen uzbūvētais
veloceliņš pāri Ķekavas apvedceļam!

